Animācija - veiksmes ceļš! (Mani iespaidi un pārdomas par praksi Grieķijā)

Katra jauna diena nes aizvien jaunākus notikumus, kas maina tavu nākotni. Katra kustība, katrs solis neiedomājami pārveido dzīvi - tās gaitas, sekas, uzskatus. Mans piedzīvojums sākās no pasakaini skaistās valsts – Grieķijas.
Esmu nesen kā atgriezusies no Pelonēzes. Strādāju par animatoru, gūstot lielisku pieredzi savai turpmākajai dzīvei. Esmu gandarīta ar paveikto. Strādāju gan pludmalē, gan pie baseina – organizējot sporta nodarbības, spēles, fitnessu. Mini klubā – nodarbojos ar radošu, mākslas pilnu darbu, organizēju bērnu šovus, piedalījos katrā animācijas vakara šovā.

Šajā darba sfērā esmu pirmo reizi, bet varu droši apgalvot, ka tas ir ļoti interesants, pozitīvu iespaidu pilns darbs. Nevaru noliegt, ka bija sarežģījumi, galvenokāt,  tāpēc ka trūka pieredzes, īpaši dejās. Nākamajā gadā būs vieglāk!  Kā jau katrs animators, piedalījos šovos, kas ar katru reizi nesa milzīgu daudzumu emociju, kuras aprakstīt vārdiem nav iespējams. No sākuma uzstājoties jūtu lielu uztraukumu, vēlāk vienkārši baudīju tās sajūtas, kas radās uzstājoties. Aplausi, cilvēku apbrīns, autogrāfi, bildes - lika jūsties par zvaigzni. Bija patīkami apzināties, ka tu padari cilvēkus, vismaz nedaudz laimīgākus un viņu brīvdienas jautrākas un patīkamākas.
Protams,  aiz tā visa slēpās ilgi treniņi un mēģinājumi. Pirmās nedēļas jūtos savādi, jauna vide, nepazīstami cilvēki. Domāju, ka ilgi pielāgošos, bet nekā nebija! Ar katru nākamo treniņu, programma tika apgūta arvien ātrāk un vienkāršāk, parādījās aizvien jauni draugi un paziņas. Es sapratu, ka mīlu šo vietu, šo darbu, šos cilvēkus sev apkārt.  Man vairs nebija bail, kā tas bija, kad ierados jaunā vietā, kas ir tālu no manas ģimenes un draugiem. Man ļoti paveicās, pēc kāda laika uz viesnīcu atbrauca strādāt ļoti daudz latvieši, kas arī kā studenti  ieradās uz vasaras praksi.

Es zīmēju visu savu dzīvi, cik sevi atceros vienmēr ar lielu prieku uzņēmos kaut ko izveidot, uzgleznot, uzmeistarot, tāpēc arī animācija mani iecēla par scenogrāfistu. Zīmēju milzīgās scenogrāfijas, dažas pat 8 metru garumā un 4 metru augstumā, tas viss bija jādara lielā steigā. Izveidot scenogrāfiju nebij grūti, bija grūti attēlot tajās ideju, jo laika pietika, tikai lai aizklātu fonu ar krāsu, bet bija jāuzglezno mākslas darbs. Un rezultātā visas dekorācijas, visas scenogrāfijas bija mans roku darbs, protams, es ar to lepojos, īpaši, kad pēc šoviem mans šefs prezentēja visus manus sniegumus citiem, kam tas nav patīkami?!
Kontakti, protams kontakti, kā bez tiem! Satiku milzum daudz cilvēku, nodibināju lieliskas draudzīgas attiecības, satiku Eiropas zvaigznes – aktierus, politiķus, mūzikantus, māksliniekus. Satiku arī Krievijas slavenības, kā Vladimirs Presnjakovs,  Nātālija Podoļska, Alise Grebenščekova,  Jeļena Vaenga. 17. janvārī  Vaenga viesojās ar savu koncertu Rīgā, man bija ielūgums. Kādus tikai pārsteigumus animācija spēj sagādāt! Galvenais, ka ieguvu daudz draugu, citi  uz ilgu laiku, citi uz īsu, bet daži paliks pat uz visu mūžu.  Jebkurā gadījumā, tas ir lielākais dārgums, ko es atradu savā piedzīvojumā, jo, kas ir cilvēks, bez komunikācijas? Nekas!      

Grieķi ir ļoti pozitīvi un labsirdīgi ļaudis, kas vienmēr gatavi tev palīdzēt. Viņu draudzīgā attieksme man palīdzēja daudzās lietās. Cilvēki mēgināja mani saprast nezinot angļu valodu un tas bija ļoti jauki. Jebkurā brīdī, jebkurā situācijā es varēju vērsties pēc palīdzības, padoma, ieteikuma, neviens neatteica. Tas varētu izklausīties neticami, bet tā arī bija. Varbūt man vienkārši paveicās, bet neko sliktu par šo tautu pateikt nevaru un nekad neuzdrošinātos. Uzskatu, ka galvenais ir tevis paša attieksme pret cilvēku savā apkārtnē, ja ej ar labām domām,smaidu uz sejas, tad arī tev uzsmaidīs un domās par tevi labu. Cilvēki uztvers tevi tā, kā tu pats sevi pasniedz!

Dzīvošana un ēdināšana mums bija apmaksāta. Dzīvojām savā „staff house”, kurā bija izmitināti visi strādnieki. Mēs visi bijām no dažādām valstīm, satiku interesantus cilvēkus, iepazinos ar viņu kultūru, kā ar mēs latvieši iepazīstinājām ar savām tradīcijām, mūziku, svētkiem, kā „Līgo”. „Līgo” mēs svinējām jūras krastā, iekūrinājām lielu ugunskuru, viss bija kā nākas, siers, šašliks, alus, dziesmas, lekšana pāri ugunskuram. Grieķi bija sajūsmā. Mūsu mūzika skanēja visur un vienmēr - viesnīcā, disko laikā, darbinieku tusiņos, kas notika  katru svētdienu.

       

Ēdām kopā ar viesiem 5* viesnīcas galvenajā restorānā, ēdiens bija lielisks! Trīs reizes dienā varējām izvēlēties sev patīkamāko pie zviedru galda, kurā bija viss, ko dvēsele vēlējās. Pie bārā mums bija pieejami 5 bezmaksas dzērieni pēc izvēles, kas bija tik patīkami, īpaši karstā laikā, kad tik ļoti slāpa, mēs varējām izdert kādu aukstu kafiju, iemēram,  „Frappe”, vai svaigi spiesto apelsīnu sulu, no tur audzētiem augļiem.   

Es uzskatu, ka animācijas darbs jāpamēģina katram jaunam cilvēkam, jo tā ir laba dzīves skola, bagāta ar iespaidiem, izaugsmi un attīstību dažādās jomās. Man tā palīdzēja labāk iepazīt savus talantus, kļūt par atvērtāku, komunikablāku cilvēku. Es varēju parādīt ko spēju līdz šim un tagad varu parādīt, ko esmu iemācījusies! Katru aktīvu studentu aicinu piedalīties animācijas kursos, parādīt savas spējas un izmantot iespēju kaut ko iemācīties un galvenais labi nopēlnīt. Jaunas zināšanas nekad nenāks par ļaunu, nauda jo vairāk!
Jebkurā gadījuma varat droši vērsties pie manis, es jums vēl ļoti daudz ko varēšu pastāstī, kā arī atbildēšu uz visiem jums interesējošiem jautājumiem.

Ar cieņu Elīna, mans e-pasts: demeta_14@inbox.lv
Elina Šatrovska, 2.kursa studente